Latvijas Radio rīcībā nonācis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) adresēts iesniegums ar sūdzībām par Ozolnieku bāriņtiesu. Iesniegumā rakstīts, ka augstas domes amatpersonas, pārkāpjot savas pilnvaras, brīvi iepazīstas un iepazīstina citus ar bāriņtiesā esošo informāciju, tai skaitā konfidenciālu saraksti ar pašvaldības policiju, kurā norādīti nepilngadīgo svarīgie dati – personas kodi, dzīvesvietas un izdarītie likumpārkāpumi. Turklāt ar bāriņtiesas priekšsēdētājas ziņu augstas domes amatpersonas šo informāciju arī kopējot. Sūdzību iesniedzis no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ozolnieku novada pašvaldības policijas priekšnieks Arnis Joma. VBTAI iesniegumu nodevusi DVI, kas sākusi lietas izmeklēšanu.
- Ozolnieku novada pašvaldības amatpersonas vaino sensitīvu bērnu datu ieguvē
- Iespējami nelikumīgo rīcību apliecina publiskotā saruna ar bāriņtiesas vadītāju
- Ozolnieku bāriņtiesas vadītāja apgalvo: sevišķi aizsargājami dati tiek aizsargāti
- Pašvaldības vadītāja vietnieks noliedz nelikumīgu bērnu datu ieguvi
- Asociācija: Vietējiem deputātiem drīkst dot vispārēju informāciju un neko vairāk
- Sūdzību pieņēmusi VBTAI, notikušo izmeklēt uzticēts Datu valsts inspekcijai
- Datu valsts inspekcijas statistika rāda - Ozolnieku gadījums nav unikāls
No bāriņtiesas atnes konfidenciāla materiāla kopiju
Stāsts par bāriņtiesas iespējamiem pārkāpumiem varētu būt saistīts ar iepriekš ziņoto, ka, mainoties novada domes politiskajai vadībai, vasarā amatus zaudēja daudzi ilggadēji domes un tās struktūru priekšnieki.
"Ozolnieku novada Cenu pagastā, Brankās, bija sasisti dekori, un tajā pašā dienā, kad notika šī sapulce, mēs saņēmām anonīmu informāciju par diviem nepilngadīgajiem, kas it kā to ir izdarījuši, ja. Mēs ziņojam bāriņtiesai par šo, informējam bāriņtiesu. Un šajā informatīvajā materiālā, ko mēs sniedzam, tur ir nepilngadīgo bērnu personas kodi, dzīvesvietas, viņu vecāki un arī tas pārkāpums, ko viņi ir izdarījuši. Akmentiņa kungs atnesa šādu kopiju no bāriņtiesas," teica Joma.
Guntars Akmentiņš ir novada domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš, kā liecina Joma, esot iepazīstinājis vairākas domes amatpersonas ar saraksti starp bāriņtiesu un pašvaldības policiju, kurā figurējusi arī sensitīva informācija. Runa ir par vairākiem nepilngadīgo pārkāpumiem skolēnu brīvlaikā, kā risināšanu policija atlikusi līdz brīvdienu beigām, lai pēc tam varētu runāt ar sociālo pedagogu un pārliecināties par to, kurš vainīgs. Tas neapmierinājis domes vadītāju Liepiņu.
"Liepiņa kungs teica, tā ir atrunāšanās! Viņš desmit minūšu laikā jau ir noskaidrojis šo nepilngadīgo personu personas kodu, dzīvesvietas, un viņš saukšot viņus uz domi, uz pārrunām. Tas, lūk, esot darbs, kas policijai būtu jādara," klāstīja Joma.
Sarunas apliecina iespējami nelikumīgu rīcību
Jomas teikto apliecina pašvaldības policists Georgijs Lukjanovs, kurš arī amatpersonu rokās esot redzējis konfidenciālās sarakstes kopiju, kurā melns uz balta bijuši rakstīti bērnu likumpārkāpumi, personas kodi un adreses. Ņemot vērā, ka šī informācija ir stingri jāsargā, policijas priekšnieks esot devies uz bāriņtiesu skaidrot, kā tā nonākusi svešās rokās? Bāriņtiesas priekšsēdētājai Ilzei Mangusai nezinot, abu sarunu ierakstījis mobilajā telefonā.
"Bāriņtiesas priekšsēdētāja atbildēja, nu, ka viņš esot priekšnieks, un viņam, loģiski, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Man likās jocīgi, jo bāriņtiesa izskata gan aprūpes, gan pirkšanas, pārdošanas lietas. Tad kādas lietas viņš tur izskata? Viņš pats atnāca, nokopēja. Nu tas vēl dīvaināk. Kā var atnākt uz bāriņtiesu, ņemt pa mapēm, skatīties lietas un kopēt tur kaut ko? Nekontrolēti," sprieda Joma.
Sarunas publiskošanai Joma sākumā nepiekrīt. Vēlāk pārdomā un, lūk, daļa sarunas fragmenta:
- Mangusa: "Guntars [Akmentiņš, domes priekšsēdētāja vietnieks] mums iepazīstas ar lietām. Tā kā mēs esam viņa pakļautībā, viņš te mums kaut ko skatās."
- Joma: "Tu viņam iedevi kopiju, ja?"
- Mangusa: "Viņš varbūt pats nokopēja."
- Joma: "Kā viņš tiek materiālam klāt? Es nezinu."
Tālākā sarunā noprotams, ka domes priekšsēdētāja vietnieku interesējuši tieši nepilngadīgo pārkāpumi. Īsai atkāpei jāmin, ka šī tēma īpaši aktuāla ir reģionālajos laikrakstos. Figurē raksti par to, ka dome aktīvi meklē petaržu spridzinātājus, vides objektu demolētājus un citus kaitniekus.
Vēl viena daļa no sarunas fragmenta:
- Joma: "Minētajā informācijā parādās sensitīvie dati, nepilngadīgās personas kods. Guntars Akmentiņš šajā situācijā ir trešā persona."
- Mangusa: "Viņš mums ir vadītājs."
- Joma: "Tas neko nenozīmē. Likums šajā gadījumā nosaka, ka viņš ir trešā persona."
- Mangusa: "Tu cilvēciski vari?"
- Joma: "Kāpēc jūs to aizmuguriski darāt?"
- Mangusa: "Nedarām mēs neko! Es pateicu…"
Bāriņtiesas vadītāja: Sensitīvie dati tiek aizsargāti
Dati par Ozolnieku bāriņtiesas darbu pērn
Pērn Ozolnieku bāriņtiesa ierosinājusi 25 administratīvās lietas (bērnu skaits – 45) un pieņēmusi 39 lēmumus:
- 12 par pārtraukto aizgādības tiesību atņemšanu un atjaunošanu;
- 12 aizbildnības lietās;
- 6 par bērnu mantas pārvaldību;
- 5 adopcijas lietās un citus lēmumus.
Lietvedībā ir 397 lietas, tai skaitā 94 aktīvas lietas.
Avots: Ozolnieku bāriņtiesa
Mangusa bāriņtiesu vada nepilnu gadu. Iepriekš strādājusi ne vien bērnu tiesību aizsardzības jomā, bet arī pašvaldības policijā Jelgavā. Tāpēc jādomā, ka šī joma viņai nav sveša. Mēģinājums sarunāt intervijas Ozolniekos Latvijas Radio neizdevās, jo par šādām sūdzībām domē neko nezinot. Latvijas Radio piedāvāja iepazīstināt ar iesnieguma saturu un sarunu starp policijas priekšnieku un bāriņtiesas vadītāju, taču bez rezultāta.
Tā kā oficiālu interviju Ozolnieku bāriņtiesā sarunāt neizdevās, Latvijas Radio ieradās bāriņtiesas priekšsēdētājas oficiālajā pieņemšanas laikā. Latvijas Radio kabinetā Mangusu nesastapa un viņas kolēģe informēja, ka priekšniece esot atvaļinājumā.
Dati par Ozolnieku bāriņtiesas darbu 2016.gadā
- 2016.gadā bāriņtiesa saņēmusi 107 iesniegumus, 238 vēstules.
- Bāriņtiesa informējusi Valsts policiju par fizisku, emocionālu un, iespējams, seksuālu vardarbību pret bērniem divās ģimenēs.
- Bāriņtiesa informējusi pašvaldības sociālo dienestu par astoņām ģimenēm.
- Pārtrauktas aizgādības tiesības trim personām, tai skaitā divām mātēm un vienam tēvam par kopumā astoņiem bērniem.
- Pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunotas vienai mātei par vienu nepilngadīgo.
- Ārpusģimenes aprūpē 2016.gada 31.decembrī bija 31 nepilngadīgs bērns.
Avots: Ozolnieku bāriņtiesa
"Ir taču likumdošana, kas aizsargā. Sevišķi aizsargājami dati ir bērnu dati un tie tika arī aizsargāti. Ko es varu komentēt? Ja ir kaut kādas konkrētas lietas, tad ar mani var sazināties, kad man beigsies atvaļinājums, ja?" teica Mangusa.
Konkrēto sarunu ar policijas priekšnieku komentēt nevarot, jo tā arī notikusi, tikko pēc bāriņtiesas priekšsēdētājas atgriešanās no kāda cita atvaļinājuma. Tātad runa esot par notikumiem viņas prombūtnes laikā.
"Ar policijas priekšnieku man ir bijusi viena saruna. Tas bija tad, kad es biju tikko atgriezusies no atvaļinājuma, un viņš par to, kas ir noticis mana atvaļinājuma laikā vai kas tur bija. Nu es viņam teicu, ka es nevaru komentēt, jo es biju atvaļinājumā. Mums arī pienākumos ietilpst informēt par kaut kādiem ārkārtas gadījumiem, jo pašvaldības administrācijai ir jāzina, kas bāriņtiesā notiek, bet tā, ka bez kaut kādiem vārdiem," skaidroja Mangusa.
Domes vadītājs: Esmu spiests vest nepilngadīgos pie prāta
Liepiņa vietnieks Akmentiņš, kas sarakstes un bērnu lietas it kā esot kopējis, gan bija sastopams savā kabinetā. Pārmetumus, ka šo informāciju viņš nelikumīgi ieguvis un nodevis savam priekšniekam, viņš kategoriski noliedza.
"Liepiņa kungam vai tur interesē šie te bērni, kas tur kaut ko spridzina slēpošanas trasē petardes? Vai šeit, pie domes, bija spridzinājuši Jaungada naktī, ja? Viņam ir galvenais, lai būtu šeit nodrošināta sabiedriskā kārtība un drošība. Viņam neinteresē vai tas būs Pēteris, vai Jānis, Skaidrīte vai Jana," pauda Akmentiņš.
Pēc tam, kad diktofons bija izslēgts, Akmentiņš sacīja tā: nu jā, viņš esot priekšnieks. Vai tad bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju nevar apskatīties? Ārpus gan neko neiznesot. Drīz vien no Ānes atpakaļ bija arī pats domes priekšsēdis. Par izmeklēšanu domnieki uzzinot no Latvijas Radio. Un sacīja, lai jau izmeklē. Pašvaldības policijas darbu Liepiņš kritizēja, norādot, ka pats tagad spiests pildīt šīs funkcijas un vest nepilngadīgos pie prāta.
Gadu desmitiem netika veiktas šāda veida preventīvas darbības, pārrunas ar vecākiem, kaut kāda analīze par to, kuri ir tie jaunieši, tas tāds jaunums šobrīd pašvaldībā, bet viss ir labi, kas iet uz labu," sacīja Liepiņš.
Šobrīd neko vairāk komentēt negribot.
Bāriņtiesa drīkst dot vispārēju informāciju
Ko paredz Bērnu tiesību aizsardzības likums
71.pants. Aizliegums izplatīt informāciju par bērnu
- (1) Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas.
- (2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.
- (3) Aizliegts izmantot bērna sniegto informāciju savtīgos nolūkos.
- (4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai un tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Ja uzsākts kriminālprocess, nepieciešama arī procesa virzītāja atļauja.
- (5) Par informācijas neatļautu izmantošanu vai izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās atbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.
Avots: Bērnu tiesību aizsardzības likums
Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja un asociācijas prezidente Zīvere, uzklausot iesnieguma saturu, atsaucas uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas aizliedz amatpersonām izpaust un nodot informāciju par bērnu lietās rakstīto. Tai skaitā aizliegts izplatīt ziņas, ko pašvaldības darbinieki (arī policisti) ieguvuši, pildot amata pienākumus, piemēram, izmeklējot likumpārkāpumus.
"Piemērs, atnāk vietējais deputāts un saka, ka es gribu ar šo lietu iepazīties un tā tālāk. Nē, mēs nedrīkstam. Mēs varam iedot viņam vispārēju informāciju, pieņemsim, kādas darbības bāriņtiesa ir veikusi, lai pasargātu bērna intereses, bet neko vairāk," teica Zīvere.
Protams, policijai par savu darbu ir jāatskaitās, tāpat kā bāriņtiesai, bet bērnu dati izpaužami vien tiktāl, cik likums ļauj.
Notikušo izmeklē Datu valsts inspekcija
Zināms, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konkrēto iesniegumu pieņēmusi, taču notikušo izmeklēt uzticēts – Datu valsts inspekcijai (DVI) Iesnieguma autors Joma pauž pārsteigumu, jo sūdzībā skaidri tikusi definēta arī VBTAI kompetence.
"Iesniegumā minēju, ka izvērtēt arī bāriņtiesas priekšsēdētājas atbilstību ieņemamajam amatam. Vai nu bāriņtiesa ir nekompetenta, tad otrs variants varētu būt, ka Ozolniekos struktūrvienību vadītāji un iestāžu vadītāji ir iebiedēti ar tām atlaišanām jau tik tālu, ka viņi ir gatavi pārkāpt likumu, lai tikai izdabātu priekšniecībai," sprieda Joma.
VBTAI izmeklēšanas gaitai sekojot līdzi un tikai pēc pārbaudes noslēgšanas sekošot iespējams lēmums pret bāriņtiesas vadītāju. Jānorāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad, izmeklējot nopietnus pārkāpumus, inspekcija nelūdz no amata pienākumu pildīšanas atstādināt personu, par kuru saņemtas sūdzības. Šajā gadījumā Mangusa turpina baudīt pašvaldības uzticību.
VBTAI Bāriņtiesu departamentā neredz vajadzību iejaukties nekavējoties, un departamenta direktore Valentīna Gluščenko intervijas laikā ir gatava vien skaidrot likumus.
"Bāriņtiesas darbības noteikumi nosaka personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar šiem datiem un nevienai citai personai šādu tiesību nav. Tur nevar iet runa par to, ka tiktu analizēti konkrēti gadījumi vai tiktu izsniegti domes, teiksim, vadībai vai domes deputātiem kaut kādi lietas materiāli ar sensitīviem datiem, noteikti nē," skaidroja Gluščenko.
Par informācijas neatļautu izmantošanu un izplatīšanu vainīgās personas saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības. Par šādiem gadījumiem nedz Gluščenko, nedz asociācijas prezidente Zīvere neesot dzirdējušas. Bāriņtiesu vadība pašvaldībās mainās gana reti, un pat, ja tiek konstatēti pārkāpumi, bieži tiek cauri sveikā. Bieži sods ir tāds, ka darba laikā jāapmeklē kādi kursi. Ja šo gadījumu DVI izdosies pierādīt, inspekcija sola ieņemt stingrāku pozu.
"Tur jau vairs nav variācijas, kā būtu bijis labāk vai kā. Tur būtu konstatēta konkrēta, neadekvāta, neatbilstoša rīcība normatīvo aktu prasībām, kas ar pamācīšanos vien droši vien būtu par maz," teica VBTAI pārstāve.
Šis nav unikāls gadījums
Kamēr problēmas patiesos apmērus bāriņtiesu asociācijā un uzraugošajā departamentā neatceras vai negrib atklāt, DVI statistika rāda, ka šis nav unikāls gadījums.
Bāriņtiesu pārkāpumi inspektoru redzeslokā nonākot ar zināmu regularitāti. Visvairāk šādu sūdzību saņemts pirms trim gadiem - 304 iesniegumi par to, ka bāriņtiesas nenosargā konfidenciālu informāciju.
"Tas bijis ļoti bēdīgi," šādiem vārdiem situāciju raksturo inspekcijā.
Pēdējos gados organizēti īpaši semināri bāriņtiesām, un sūdzību skaitam esot tendence samazināties. Šogad Ozolnieku gadījums ir vienīgais, kuru izmeklē. Tiesa, rezultāti gaidāmi vien februāra beigās. DVI Personas datu apstrādes uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Kāršenieks atklāj, ka pašlaik notiekot iepazīšanās ar pierādījumiem, proti, audio ierakstu un citu liecībām.
"Pēc pierādījumu saņemšanas mēs tad arī varētu padziļinātāk izpētīt to konkrēto gadījumu, tur ir bijusi pārāk vispārīga informācija bijusi norādīta. Un, lai mēs varētu vērsties pret konkrētu personu, kura ir iesaistīta, iespējams, nelikumīgā datu apstrādē un veikusi kaut kādas darbības administratīvo pārkāpumu lietas ietvaros," skaidroja Kāršenieks.
Sanāk tā, ka, cīnoties ar mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, iespējams, pašvaldības amatpersonas pārkāpj savas pilnvaras, steidzot pildīt citu institūciju uzdevumus. Vai lietas un sarakstes patiešām kopētas, to noskaidros jau šomēnes. Kamēr bāriņtiesu darbinieki un to uzraugi sūdzību par Ozolnieku bāriņtiesu grib saukt par izņēmuma gadījumu, DVI liek noprast, ka problēmas pastāv.
